Grobiņa - atslēga uz Vikingu laikmetu
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir uzskatāms par atslēgu unikālai pasaules komunikācijas pieredzes maiņai. Grobiņa pirmsvikingu periodā – 7.– 9.gs. – kļuva par agrāko un iespaidīgāko skandināvu aizjūras apmetni. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir unikāla, ļoti labi saglabājusies liecība par vikingu laikmeta skandināvu aizjūras aktivitāšu pirmsākumu.
Plašās skandināvu vikingu aizjūras ekspansijas aizsākums un pirmā pieredze saistāma ar 7. –9. gs. jeb pirmsvikingu laikmetu, kad skandināvu ieceļotāji apmetās uz dzīvi Grobiņā līdzās rietumbaltu etnokulturālajai grupai – kuršiem, laika gaitā abpusēji pārņemot dažādas dzīvesveida un kultūras iezīmes. Grobiņas arheoloģisko ansambli veido 6,24 ha plaša apmetnes teritorija – Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns) un senpilsēta, kā arī apbedījumu vietas – Priediena senkapi, Atkalnu senkapi, Smukumu senkapi un Porānu (Pūrānu) senkapi.
Bagātīgais un zinātniski nozīmīgais arheoloģiskais mantojums liecina par etniski atšķirīgu kopienu un kultūru savstarpējo mijiedarbību pirmsvikingu laikmetā Ziemeļeiropā un norāda uz unikālu pasaules uzskatu maiņu, aizsākot kardināli jaunu aizjūras aktivitāšu modeli.
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir pasaules mērogā unikāls, autentisks un ļoti labi saglabājies pirmsvikingu laika skandināvu ieceļotāju un vietējo iedzīvotāju – kuršu – arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Grobiņa ir bijusi viena no šī laika skandināviem nozīmīgākajām vietām Baltijas jūras austrumu daļā, ko apliecina arheoloģiskajos izrakumos iegūtā materiāla bagātība un daudzveidīgums.
Plašās skandināvu vikingu aizjūras ekspansijas aizsākums un pirmā pieredze saistāma ar 7. –9. gs. jeb pirmsvikingu laikmetu, kad skandināvu ieceļotāji apmetās uz dzīvi Grobiņā līdzās rietumbaltu etnokulturālajai grupai – kuršiem, laika gaitā abpusēji pārņemot dažādas dzīvesveida un kultūras iezīmes.
Grobiņas arheoloģisko ansambli veido 6,24 ha plaša apmetnes teritorija – Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns) un senpilsēta, kā arī apbedījumu vietas – Priediena senkapi, Atkalnu senkapi, Smukumu senkapi un Porānu (Pūrānu) senkapi. Bagātīgais un zinātniski nozīmīgais arheoloģiskais mantojums liecina par etniski atšķirīgu kopienu un kultūru savstarpējo mijiedarbību pirmsvikingu laikmetā Ziemeļeiropā un norāda uz unikālu pasaules uzskatu maiņu, aizsākot kardināli jaunu aizjūras aktivitāšu modeli.
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir pasaules mērogā unikāls, autentisks un ļoti labi saglabājies pirmsvikingu laika skandināvu ieceļotāju un vietējo iedzīvotāju – kuršu – arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Grobiņa ir bijusi viena no šī laika skandināviem nozīmīgākajām vietām Baltijas jūras austrumu daļā, ko apliecina arheoloģiskajos izrakumos iegūtā materiāla bagātība un daudzveidīgums.
